Metāla korpuss, aizsargapvalka štancēšanas daļas, metāla štancēšanas presformas

Materiāls ir galvenais priekšnoteikums apzīmogoto detaļu virsmas kvalitātes noteikšanai. Tam raksturīgās īpašības un virsmas stāvoklis tieši nosaka izturību pret deformāciju un virsmas stabilitāti štancēšanas procesa laikā. No vienas puses, materiāla mehāniskās īpašības, piemēram, tecēšanas robeža, pagarinājums un cietība, tieši ietekmē plastmasas deformācijas viendabīgumu štancēšanas laikā. Ja tecēšanas robeža ir pārāk augsta, štancēšanas laikā var rasties lokāla sprieguma koncentrācija, kas novedīs pie virsmas plaisām; savukārt nepietiekams pagarinājums neļaus materiālam vienmērīgi izstiepties stiepšanās procesa laikā, kā rezultātā virsma var saburzīt vai plaisāt. Šie defekti tieši pasliktina virsmas kvalitāti.

No otras puses, paša materiāla virsmas kvalitāte ir vēl svarīgāka. Skrāpējumi, katlakmens, rūsa, eļļas traipi un citi defekti uz izejmateriāla virsmas tiks pastiprināti štancēšanas procesā un tieši pārnesti uz apzīmogotās daļas virsmu, veidojot grūti labojamus defektus. Piemēram, ja oksīda slānis uz auksti -velmētas tērauda loksnes virsmas netiek rūpīgi notīrīts, oksīda slānis nokritīs un štancēšanas laikā iegulsies sagataves virsmā, veidojot bedres; savukārt eļļas traipi, kas pielīp pie virsmas, izraisīs nevienmērīgu eļļošanu štancēšanas laikā, palielinot berzi starp veidni un materiālu, izraisot virsmas skrāpējumus. Tāpēc augstas- kvalitātes izejmateriālu izvēle un stingra virsmas pirmapstrāde ir pirmā aizsardzības līnija, lai nodrošinātu apzīmogoto detaļu virsmas kvalitāti, kas jau pašā sākumā nosaka virsmas kvalitātes sākumpunktu.

Kā štancēšanas procesa galvenais nesējs, dizaina precizitāte, ražošanas kvalitāte un presformas apkopes stāvoklis tieši nosaka apzīmogoto daļu virsmas veidošanas kvalitāti. Preses klīrenss ir viens no galvenajiem parametriem, kas ietekmē virsmas kvalitāti. Ja klīrenss ir pārāk liels, materiāls štancēšanas laikā saplīsīs, kā rezultātā radīsies nelīdzens -šķērsgriezums, palielinās urbums un samazinās virsmas gludums. Ja klīrenss ir pārāk mazs, berze starp matricu un materiālu pastiprināsies, ne tikai nolietojot veidnes virsmu, bet arī izraisot materiāla virsmas pārmērīgu saspiešanu, izraisot skrāpējumus, iespiedumus un pat materiāla saķeri, nopietni bojājot virsmas integritāti.