LPG pamatne, rokturis dziļās rasējumu veidnes, metāla štancēšanas veidne

I. Pamata pārskats

Aukstā štancēšana: metāla lokšņu štancēšana istabas temperatūrā (20-30 grādi), ko galvenokārt izmanto plānu lokšņu apstrādei ar biezumu 0,1-3,0 mm. Tas var veidot sarežģītas formas detaļas ar augstu izmēru precizitāti un bez oksīda skalas uz virsmas.

Karstā štancēšana: pirms štancēšanas uzsildiet metāla materiālu līdz 850-950 grādiem (virs materiāla pārkristalizācijas temperatūras). Piemērots plāksnēm, kas biezākas par 3,0 mm, un augstas -izturības tēraudam (piemēram, 1500 MPa karsti formētam tēraudam). Tas prasa mazāku štancēšanas spēku un samazina presformas nodilumu.

II. Procesa raksturlielumu salīdzinājums

1. Temperatūras apstākļi: aukstā štancēšanai nav nepieciešama sildīšanas ierīce, un to var darbināt ar parasto perforatoru. Iekārtas ieguldījumi ir zemi, process ir vienkāršs, un nav nepieciešama papildu temperatūras kontrole. Karstā štancēšanai nepieciešama apkures krāsns un siltuma saglabāšanas ierīce. Nepieciešama precīza sildīšanas temperatūras (kļūda ±10 grādi) un turēšanas laika (10-20 minūtes) kontrole. Iekārtas investīcijas ir lielas, un tehniskās pārvaldības prasības ir stingras.

2. Materiāla plastiskums un formējamība: aukstās štancēšanas materiāliem ir zema plastiskums, un tie ir piemēroti tikai parastajām auksti velmētām plānām loksnēm, piemēram, SPCC un DC01. Tie var veidot detaļas ar skaidrām detaļām, tiem nav nepieciešama apkure un tie ir energoefektīvi. Karstā štancēšana palielina materiāla plastiskumu augstās temperatūrās, ļaujot apstrādāt augstas -izturības materiālus, piemēram, DP tēraudu un bora tēraudu. Tas var veidot sarežģītas izliektas virsmas un dziļi-izvilktas detaļas, to neierobežo materiāla izturība, un tam ir spēcīga dizaina pielāgošanās spēja.

3. Izstrādājuma veiktspēja. Auksti{1}}apzīmogotajām daļām ir gluda virsma, Ra ir mazāks vai vienāds ar 1,6 μm, izmēru pielaides tiek kontrolētas ±0,01-0,03 mm robežās, laba stabilitāte, un tās ir piemērotas produktiem ar augstām izskata prasībām (piemēram, ierīču korpusiem un elektroniskiem komponentiem). Karsti štancētas detaļas pēc formēšanas un rūdīšanas var sasniegt HRC45-55 cietību, ievērojami uzlabojot stiepes izturību. Tas nodrošina līdzsvaru starp vieglo un augsto izturību, un to galvenokārt izmanto automobiļu drošības konstrukciju komponentos (piemēram, durvju pretsadursmes sijām un A statņiem).

4. Ražošanas efektivitāte: aukstās štancēšanas preses var sasniegt ātrumu 10-200 gājienu minūtē vienā vienībā bez sildīšanas vai dzesēšanas laika, tāpēc tās ir piemērotas liela mēroga nepārtrauktai ražošanai un elastīgai pārslēgšanai. Karstā štancēšana prasa 3–5 minūtes katrai detaļai (ieskaitot karsēšanu, štancēšanu un dzesēšanu), kā rezultātā ražošanas temps ir lēnāks, taču tas var tieši ražot augstas veiktspējas detaļas, samazinot turpmākos termiskās apstrādes procesus.

III. Lietojumprogrammu scenāriji un izstrāde

Aukstā štancēšana galvenokārt tiek izmantota sadzīves tehnikā, elektronikā un vispārējās automobiļu daļās, koncentrējoties uz efektīvu, zemu{0}}izmaksu un augstas precizitātes{1}}masveida ražošanu; karsto štancēšanu galvenokārt izmanto jaunos enerģijas transportlīdzekļos un kosmosa aviācijā, koncentrējoties uz augstas -izturības, vieglu detaļu ražošanu. Abi papildina viens otru, aptverot dažādas metāla štancēšanas vajadzības.

Šobrīd gan aukstā, gan karstā štancēšana ir aprīkota ar automatizētām iekraušanas un izkraušanas sistēmām, inteliģentu temperatūras kontroles un uzraudzības aprīkojumu. Aukstā štancēšana uzlabo masveida ražošanas stabilitāti, savukārt karstā štancēšana optimizē apkures un dzesēšanas efektivitāti un samazina enerģijas patēriņu. Nākotnē abas vēl vairāk pielāgosies jaunu materiālu apstrādes vajadzībām, apvienojot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konsekvenci.